Ziedu nosaukumi ir ienākuši mūsu dzīvē no dažādām valstīm un valodām, taču lielākoties no Senās Grieķijas. Tam ir samērā pamatots iemesls, jo kādreiz Senajā Grieķijā valdīja skaistuma kults un jebkas dabas radīts veicināja jaunu leģendu un nostāstu veidošanos.
Pavasara rozes jeb peonijas savu vārdu ieguvušas pateicoties Peonam – dievu dziedniekam Senajā Olimpā. Leģenda vēsta, ka reizē, kad Peons izārstēja Pazemes valdnieku Aīdu, viņa skolotāju Asklēpiju pārņēma skaudība un greizsirdība. Cenšoties paglābties no atriebes, Peons vērsās pie dieviem, kurus bija veiksmīgi izārstējis, pēc palīdzības un tie viņu pārvērta kuplā ziedā, ko šodien pasaule pazīst kā peoniju.
Vēl viens pavasara bērns ir hiacinte, kura tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “lietus zieds”. Grieķi stāsta, ka šis nosaukums ir saistīts ar slavenu jaunieti Hiacintu. Arī šī stāsta galvenais varonis bija draugos ar Olimpa dieviem, no kuriem vistuvāk viņam bija Apolons un Dienvidu vēju dievs Zefīrs. Kādu dienu Apolons un Hiacints nolēma sarīkot diska mešanas sacensības. Zefīrs, vēlēdamies palīdzēt mirstīgajam draugam gūt uzvaru, diska mešanas brīdī novirzīja vēja plūsmu tieši uz sacensību vietu. Diemžēl mēģinājums palīdzēt nebija veiksmīgs – Hiacinta mestais disks, mainot lidojuma trajektoriju, trāpīja pašam sejā un nogalināja jauno vīrieti. Nobēdājies Apolons pārvērta drauga asiņu veidotās peļķes skaistos ziedos, kuru ziedlapiņas no vienas puses atgādināja grieķu alfabēta burtu “alfa” un no otras – “gamma”, kas veidoja Apolona un Hiacinta vārdu iniciāļus